Ziņas

Lai gan visas trīs Baltijas valstis pēc ilgām sarunām šomēnes vienojās, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta iepirkumi tiks izsludināti ne tikai ar kopuzņēmuma “RB Rail” starpniecību, bet arī katrā valstī atsevišķi, tomēr Lietuvā nav vienprātības starp Satiksmes ministriju un tās pārvaldībā esošo valsts dzelzceļa uzņēmumu “Lietuvos geležinkeliai”.

Proti, dzelzceļa kompānija gribētu nodot visas projekta funkcijas kopuzņēmumam, kura netieša akcionāre tā ir, uzskatot, ka divām kompānijām būtu pārāk sarežģīti to koordinēt. “Lietuvos geležinkeliai” (“LG”) arī gribētu iegūt tiesības pati piedalīties “Rail Baltica” būvdarbu konkursos. Taču ministrija to vērtē kā “Lietuvos geležinkeliai” vadītāju viedokli un sola neņemt to vērā.

Domstarpības iezīmējušās tieši pirms projekta pārvaldības līguma parakstīšanas, kam saskaņā ar “RB Rail” sniegto informāciju jāsākas piektdien. Satiksmes ministra Rimanta Sinkeviča pārstāvis ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka ministrs to parakstīs oktobra sākumā.

“Lietuvos geležinkeliai” interneta vietnē 29. septembrī bija lasāma uzņēmuma direktora vietnieka Alberta Šimēna vēstule, kurā teikts, ka uzņēmums ierosina pilnībā centralizēt projektu un nodot šo funkciju kopuzņēmumam “RB Rail”. Pēc viņa teiktā, saskaņā ar jauno konkursu shēmu “RB Rail” veiks būtiskākās projekta vadības funkcijas, bet daļa no tām, teiksim, uzbērumu līgumdarbi, paliks “LG” pārziņā.

“Sarežģīta projekta vadība no diviem kompetenču centriem nevar norisināties efektīvi. Kā uzskata “Lietuvos geležinkeliai”, lai sekmīgi īstenotu projektu “Rail Baltica”, visas tā vadības funkcijas un, protams, atbildība jānodod kopuzņēmumam “RB Rail”. Alternatīva, ka projekts var tikt sekmīgi īstenots katrā Baltijas valstī atsevišķi, nav attaisnojusies – Lietuvā darbi jau notiek pilnā sparā, bet Latvijā un Igaunijā faktiski vēl nav sākti,” teikts vēstulē.

R. Šimēns aģentūrai BNS sacījis, ka saskaņā ar panākto konkursu shēmu “LG” nevarēs projektu īstenot pietiekami efektīvi. “Mēs tikai sakām, ka tas radīs daudz problēmu. Tas nenozīmē, ka mēs protestējam. Mēs vēršam uzmanību, ka arī tad, kad mums vieniem bija projekta tiesības, process norisinājās ļoti smagi,” viņš piebildis.

Tikmēr Satiksmes ministrijas pārstāvis Ričards Slapšis aģentūrai nav plašāk komentējis “LG” paziņojumu, bet norādījis, ka tas ir tikai šā uzņēmuma viedoklis.

“Projektu “Rail Baltica” pārrauga valsts, nevis “Lietuvos geležinkeliai”. Sarunas jau ir notikušas un apstiprinātas. “Lietuvos geležinkeliai” viedokļus mēs nekomentējam,” viņš uzsvēris.
Arī “RB Rail” pārstāve Ilze Rassa norādījusi, ka kopuzņēmums Šimēna paziņojumu uzlūko kā “Lietuvos geležinkeliai” direktora vietnieka personisko viedokli.

Šimēns aģentūrai BNS arī sacījis, ka vēlas, lai uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” tiktu dota iespēja pašam piedalīties “Rail Baltica” iepirkumu konkursos. Šobrīd tādu tiesību tam nav, jo tam netieši – ar meitassabiedrības “RB statyba” starpniecību – pieder trešā daļa kopuzņēmuma akciju.

Pēc viņa teiktā, “Lietuvos geležinkeliai” varētu piedalīties konkursos, ja “RB statyba” tiktu nodota Satiksmes ministrijai. Latviju kopuzņēmumā pārstāv Satiksmes ministrijai pakļautā sabiedrība “Eiropas dzelzceļa līnijas”, Igauniju – uzņēmums “Rail Baltic Estonia”, kas arī atrodas ministrijas pakļautībā, vienīgi “RB statyba” nav pakļauta ministrijai. Visiem trim uzņēmumiem pieder vienādas daļas “RB Rail” akciju.

“Kārtībai būtu jābūt kā Latvijā un Igaunijā,” izteicies “Lietuvos geležinkeliai” direktora vietnieks.

Slapšis savukārt norādījis, ka tādas idejas valsts dzelzceļa uzņēmumam pirmām kārtām būtu jāsaskaņo ar saviem akcionāriem. Pēc viņa teiktā, dīvaini, ka tas netiek darīts.

Kā ziņots, šā gada 7. septembrī “RB Rail” padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojās par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta “Rail Baltica” realizēšanā. Visus projekta iepirkumus dalīs trīs grupās – iepirkumi, kurus rīkos tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.

Baltijas valstis panākušas arī vienošanos, ka pievienotās vērtības nodoklim (PVN) par “Rail Baltica” darbiem jāpaliek tajā valstī, kur tiek veikti darbi. Lietuva ilgu laiku iebilda pret priekšlikumu atrisināt domstarpības PVN jautājumā, izveidojot “RB Rail” pārstāvniecības Lietuvā un Igaunijā, tomēr beidzot tam piekrita.

“RB Rail” padomes priekšsēdētājs Daiņus Budris, kas pārstāvēja Lietuvu sarunās par “Rail Baltica” konkursu kārtību, septembra sākumā izteicās, ka Lietuva ar kopuzņēmuma starpniecību šajā Eiropas Savienības finansējuma periodā grib izsludināt konkursus par signalizācijas ierīkošanu posmā no Polijas robežas līdz Kauņai 85 miljonu eiro vērtībā un par posma Kauņa–Latvijas robeža projektēšanu 14,5 miljonu eiro vērtībā.

Pēc viņa teiktā, Igaunija caur kopuzņēmumu gatavojas izsludināt konkursu par dzelzceļa līnijas projektēšanu 44 miljonu eiro vērtībā, bet Latvija – par Rīgas mezgla projektēšanu 22,5 miljonu eiro vērtībā. Nacionālajā līmenī Igaunija izsludinātu konkursus kopsummā par 142 miljoniem eiro, Lietuva – par 144 miljoniem eiro, bet Latvija – par 246,6 miljoniem.

BNS


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *